Intelekts sākas pamatos.

Intelektam jāveido sistēma jau no pamatiem.

Krūze sāk slīdēt jūsu rokā. Jūs pielāgojat satvērienu. Nākamreiz, kad to paceļat, pieredze jau ir daļa no kustības.

Tas, ko pieredzam, ietekmē to, ko pamanām. Tas, ko pamanām, ietekmē to, ko mācāmies. Tas, ko mācāmies, maina mūsu rīcību. Un sekas pavada mūs līdz nākamajam lēmumam.

Tieši šo vienoto spēju mēs veidojam.

Mēs vēlamies radīt prātu.

Mēs neticam, ka ar lielāku vien pietiek. Sistēmas palielināšana nedrīkst kļūt par veidu, kā izvairīties no jautājuma, vai tās pamati ir pareizi.

Mūsu tēze ir, ka intelektam jāveido arhitektūra jau no paša sākuma. Atmiņai, mācīšanās procesam un rīcībai jāattīstās kopā. Pieredzei jāspēj mainīt sistēmu, kas to nes.

Kļūdai jābūt nozīmei nākamajā mēģinājumā. Atklātu sakarību jāvar pārbaudīt jaunā situācijā. No skaidrojuma jāvar atteikties, kad realitāte tam runā pretī.

Tas prasa atgriezties pie jautājumiem, kas vēl nav atbildēti.

Kas sistēmai jāsaglabā, lai mācītos no sekām? Kā tā atklāj, ka tās priekšstats par pasauli ir kļūdains? Ko tā paņem līdzi jaunā situācijā?

Mēs vēlamies, lai atbildes nosaka to, ko veidojam.

Šī ambīcija uzliek pienākumus.

Mums jāspēj aprakstīt, kas parādītu, ka kļūdāmies.

Tas attiecas arī uz mūsu pārliecību par pamatiem. Mums jābūt gataviem to pārskatīt pat tad, ja esam tajā ieguldījuši gadus. Rezultātam, kas ir pretrunā mūsu idejai, jāspēj mainīt gan ideju, gan to, ko veidojam.

Mums pašiem jābūt gataviem mācīties tā, kā vēlamies, lai mācītos mūsu sistēmas.

Tas ir jums, ja reiz esat domājuši, ka trūkst kaut kā būtiska. Ja esat prātojuši, vai tiešām vajag tikai vairāk tā paša. Ja vēlaties izmēģināt citu ceļu un esat gatavi tam izvirzīt tikpat augstas prasības.

Sekojiet mūsu darbam. Apšaubiet pieņēmumus. Pārbaudiet mūsu apgalvojumus. Palīdziet mums atklāt to, ko vēl nesaprotam.

Tāpēc mēs radām prātu.